76% no Admiral Markets UK Ltd. privātajiem ieguldītājiem savos kontos zaudē naudu, veicot CFD tirdzniecību. CFD ir sarežģīti finanšu instrumenti un tiem ir augsts risks attiecībā uz strauju naudas zaudēšanu sviras finansējuma dēļ. 76% no Admiral Markets UK Ltd. privātajiem ieguldītājiem savos kontos zaudē naudu, veicot CFD tirdzniecību. Jums būtu jāapsver tas, vai izprotat, kā CFD darbojas, un vai jūs varat atļauties uzņemties augsto naudas zaudēšanas risku.

Admiral Markets Group sastāvā ir sekojošas kompānijas:

Admiral Markets Pty Ltd

Regulē Austrālijas vērtspapīru un investīciju komisija (ASIC)
Mājaslapa pieejama tikai angļu valodā
TURPINĀT

Admiral Markets Cyprus Ltd

Regulē Kipras vērtspapīru un biržu komisija (CySEC)
TURPINĀT

Admiral Markets AS

Regulē Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde (EFSA)
Mājaslapa pieejama tikai angļu valodā
TURPINĀT

Admiral Markets UK Ltd

Regulē Lielbritānijas Financial Conduct Authority (FCA)
TURPINĀT
Piezīme: aizverot šo logu neizvēloties kompāniju, jūs piekrītat turpināt ar FCA (Lielbritānija) regulāciju.
Piezīme: aizverot šo logu neizvēloties kompāniju, jūs piekrītat turpināt ar FCA (Lielbritānija) regulāciju.
Uzraudzība CySEC fca

Ekonomiskā krīze

Ekonomiskā krīze vienmēr ir bijis aktuāls temats, kas cilvēkos bieži vien izraisa bailes. Finanšu tirgu dalībnieki gan parasti nav tik satraukti, jo finanšu krīzes laikā atrodamas iespaidīgas peļņas iespējas. Vai krīze gaidāma 2019. vai 2020. gadā? Cik ilgi Centrālās bankas spēs samazināt procentlikmes un palielināt naudas piedāvājumu bez būtiskām sekām ekonomikā?

Ekonomiskā krīze

Kas ir ekonomiskā krīze?

Ekonomiskā krīze ir viena no ekonomiskās attīstības cikla fāzēm. Krīze seko pēc ekonomiskās izaugsmes fāzes, un to raksturo patēriņa samazināšanās, uzņēmējdarbības rentabilitātes krišanās un neizpārdotā inventāra uzkrāšanās.

Finanšu tirgos ekonomisko krīzi definē kā strauju lejupslīdi aktīvu klases cenā, kas parasti seko pēc tirgus panikas. Varam arī nošķirt "mini" finanšu krīzes, kurās pēc straujiem lejupslīdes periodiem sekoja arī strauja augšupeja, vai arī kuras izraisīja tehniskas problēmas vai cilvēciskas dabas kļūdas.

Apskatīsim tuvāk lielākās ekonomiskās krīzes, kuras finanšu tirgus ietekmēja visilgāk un visvairāk.

1929. gada ASV ekonomiskā krīze

Akciju tirgus krīze 1929. gadā ir viens no slavenākajiem vēstures notikumiem un arī lielās depresijas sākums. Ekonomiskā krīze sākās "melnajā ceturtdienā", 24. oktobrī, un ietekmēja gan ASV, gan pārējo pasauli.

Kāpēc akciju tirgus sabruka 1929. gadā? Galvenais akciju tirgus krīzes iemesls ir spekulatīvs burbulis, kuru jaunas aizņemšanās iespējas, kuras ASV nāca klajā 1920. gadu sākumā un izraisīja pastiprinātu aizņemšanos. 1929. gada akciju cenu sabrukums izraisīja krīzi finanšu tirgos nākamos 3 gadus, un šī krīze izpletās uz reālo ekonomiku, radot ilgu ekonomisko depresiju (ilgāks periods ar negatīvu IKP izaugsmi).

Volstrītas krīzei un akciju tirgus sabrukumam 1929. gadā bija graujošas sekas uz visu ekonomiku. Arī Francijas 1929. gada finanšu krīze bija būtisks notikums.

Pasaules ekonomika atguvās, sākoties 2. Pasaules karam, jo "bruņošanās sacīkste" stimulēja ekonomiku un finanšu tirgus.

2000. gada finanšu krīze

2000. gada ekonomiskā krīze, "dot-com" burbulis jeb interneta burbulis, aizsākās 2000. aprīlī un ilga 3 gadus. 1990. gadi, it īpaši to izskaņa, bija ļoti labs periods akciju tirgos, jo internets radīja fenomenālu izaugsmi. Nasdaq akciju indeksa vērtība pieauga pieckārtīgi periodā no 1998. gada līdz 2000. gada martam.

Problēmas sākās 2000. gada aprīlī pēc Wanadoo IPO un "Global Crossing" finanšu problēmām, bet patiesi nelabvēlīga situācija kļuva 2000. gada beigās, akciju tirgum sabrūkot 2001. gadā un sabrūkot vēlreiz arī pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem.

Ekonomiskā krīze un 2000. gadu interneta burbulis beidzās 2003. gada martā, finanšu tirgiem atkal uzrādot izaugsmi.

2008. gada globālā finanšu krīze

2008. gada akciju tirgus krīze sekoja pēc ASV nekustamo īpašumu burbuļa, kurš "plīsa" 2007. gadā. To pazīst arī kā "subprime mortgage" krīzi (ASV bankas izsniedza hipotekāros kredītus personām ar augstu risku).

Lai gan finanšu tirgi lejupslīdi uzsāka jau 2007. gadā, Lehman Brothers komercbankas bankrots 2008. gada 15. septembrī paātrināja akciju tirgu lejupslīdi Volstrītā, bet tikai 2008. gada 6. oktobrī sākās lielā finanšu krīze.

S&P500Avots: Admiral Markets MetaTrader 5 Supreme Edition, S&P500, nedēļas grafiks (W1). Datu diapazons no 2005. gada 3. jūnija līdz 2013. gada 5. aprīlim. Lūdzu, ņemiet vērā, ka pagātnes dati negarantē nākotnes veiktspēju.

Burbulis nekustamo īpašumu tirgū radās, jo bankas piešķīra hipotekāros kredītus ģimenēm ar finansiālām grūtībām. ASV Centrālā banka (FRS) 2005. gadā palielināja procentlikmes un apmaksāt šos kredītus kļuva grūtāk. Tas savukārt palielināja pieprasījumu pēc jauniem aizdevumiem, kas pašu aizņemšanās problēmu tikai pastiprināja.

Nekustamo īpašumu krīze un 2008. gada akciju tirgus krīze ātri izpletās visapkārt pasaulei, jo bankrotējušie kredīti bija nokļuvuši dažādu investoru īpašumā visā pasaulē. 2008. gada finanšu krīze tiešā vai netiešā veidā ietekmēja visas pasaules ekonomiku gandrīz visos sektoros.

2008. gada krīze ir iemesls arī 2011. gada eirozonas parādu krīzei, jo palielināti valstu tēriņi, lai izglābtu bankas un citas finanšu institūcijas, radīja papildu problēmas.

Neskaitot šīs būtiskās krīzes, vēl ir vērts aplūkot:

Ekonomiskā krīze - tulpju mānija

Nīderlandes tulpju mānija ir viens no populārākajiem spekulatīvu aktīvu burbuļu piemēriem un zināms arī kā viens no pirmajiem finanšu tirgu sabrukumiem. Krīze norisinājās 1637. gada februārī, Nīderlandē, pēc tam, kad tulpju ziedu cena bija izvērtusies spekulatīvā burbulī.

Pirmo reizi tulpju ziedi Nīderlandē ieceļoja no Konstantinopoles (Stambula, Turcija) un tie bija ļoti populāri Eiropas buržuāzijas un aristokrātu klases vidū. Solīto tulpju ziedu apjomi drīz vien pārsniedza pieejamo daudzumu un cenas 1637. sabruka. Burbuļa virsotnē viens zieda cena sasniedza summu, kas līdzvērtīga algota darbinieka 10-20 gadu algai.

Šī burbuļa ietekme uz ekonomiku nav līdz galam skaidra, jo nav pietiekami daudz vēsturisko datu un būtiski atšķiras ekonomistu viedokļi. Daļa apgalvo, ka burbulim bija būtiska ietekme uz ekonomiku un sekoja ekonomikas krīze, bet vēl citi apgalvo, ka burbuļa ietekme uz ekonomiku bija salīdzinoši neliela.

Tirgo ar Admiral Markets no 200€!

Ar laiku vairums cilvēku apzinās, ka ir nepieciešams dažādot ienākumu veidus un ir kādi, kuri kavējas investēt, jo domā, ka investīcijas iespējamas tikai ar lielu sākuma kapitālu, bet tā tas gluži nav, jo ikviens saprātīgs investors pārbauda savu ideju vispirms uz virtuāliem līdzekļiem bez riska un tikai tad, kad apguvis investīciju pamatus, sāk investēt ar reālu, bet minimālu naudu, līdz iegūst pārliecību un spējas investēt nopietni. Vairāk info par tirdzniecības kontiem.

1973. gada finanšu krīze

1987. gada krīze sākās "melnajā pirmdienā", 19. oktobrī, un bija viena no sliktākajām dienām Volstrītā, salīdzinot ar 1929. gada 24. oktobri ("melno piektdienu") un 1929. gada Volstrītas sabrukumu.

"Melnajā pirmdienā" Dow Jones indekss zaudēja 22,6% vērtības vienā tirdzniecības sesijā, pārspējot 1929. gada rekordu (-12,6%). Pārējā pasaulē Parīzes Fondu birža zaudēja 9,7% vērtības, Londonas Fondu birža (LSE) zaudēja 26%, bet Honkongā Fondu biržā bija vērojama 46% lejupslīde.

1987. gada krīze sekoja spekulatīvam burbulim akciju tirgū, kurš bija nepārtraukti pieaudzis piecus gadus pirms krīzes, prezidenta Reigana liberālisma revolūcijas dēļ. Par vienu no akciju tirgus krīzes sākumpunktiem mēdz uzskatīt ASV tirdzniecības deficīta palielināšanos.

Volstrītas krīze 1987. gadā ir pirmā reize, kad tika apspriesta robotu un automatizētu tirdzniecības sistēmu ietekme. Tirdzniecības roboti masveidā pārdeva jau lejupslīdes sākumā, kas tikai vēl vairāk paātrināja akciju sabrukumu. Neskatoties uz to, 1987. gada krīze notika uz globālās ekonomikas izaugsmes fona, kas samazināja sekas un reālā ekonomika īsti netika ietekmēta. Arī FRS (FED) ātrā un efektīvā reakcija samazināja akciju tirgus sabrukuma sekas.

2011. gada finanšu krīze

Līdzīgi kā pirmā un otrā naftas krīze 1973. un 1979. gadā 2011. gada krīze nesekoja pēc spekulatīva burbuļa sprādziena. Sarežģītā ekonomiskā situācija, kas sekoja pēc 2008. gada finanšu krīzes ir viens no galvenajiem iemesliem akciju tirgus lejupslīdei 2011. gada vasarā.

Pēc 2008. gada finanšu krīzes valsts budžeta deficīti Ziemeļvalstīs bija ļoti augsti, un izaugsme, kurai vajadzēja segt šos deficītus, pagaidām 2011. gada vasarā bija ļoti trausla.

Šajā kontekstā radās arī tādas problēmas kā Grieķijas parādu krīze un iespējamā izstāšanās no eirozonas, dažu banku bankrota riski, baumas par Spānijas parādu un paziņojums par pirmstermiņa vēlēšanām, vairāku valstu kredītreitingu samazināšana, taupības plānu ieceres un nelabvēlīgi ekonomiskie dati Eiropā.

ASV situāciju Eiropā uztvēra vēl asāk, kā rezultātā tika ietekmēta investoru pārliecība un akciju tirgū bija redzama lejupslīde, jo investori atbrīvojās no riskantiem aktīviem.

Vai tuvojamies jaunai krīzei?

Vai jūs gatavojaties jaunam akciju tirgus sabrukumam? Vai nākamā finanšu recesija tuvojās? Vai mums vajadzētu baidīties no akciju tirgus krīzes?

Balstoties uz vairāku ekonomistu viedokli, finanšu recesijas risks ir būtisks. Ņemot vērā šī brīža situāciju un ekonomiskās prognozes, akciju tirgus sabrukums ir nenovēršams un daļa analītiķu uzskata, ka šoreiz lejupslīde finanšu tirgos būs vēl trakākā nekā 2008. gadā.

Lai gan ekonomiskā situācija kopumā ir laba, 2019. gada jūlijā ASV šī kļuva par oficiāli ilgāko ekonomisko izaugsmi (121 mēnesis), kopš ekonomisti sāka saglabāt šādus datus (19. gs vidus).

Viens no būtiskākajiem riskiem pasaules ekonomikai ir inflācija, bet spēcīgu inflāciju, kas parasti seko ekonomikas izaugsmei, balstoties uz oficiāliem datiem, neesam novērojuši. Tomēr, ja inflācijas riski pieaug, Centrālajām bankām vajadzētu reaģēt, lai novērstu ekonomikas pārkaršanas risku.

Tāpēc inflācija ir viens no galvenajiem riskiem, ja runa ir par akciju tirgus krīzi tuvākajos gados.

Kad būs nākamā krīze?

Šajā ekonomikas fāzē mērena, bet nepārtraukta izaugsme, kā arī zema inflācija, ir galvenie faktori, kas ļauj Centrālajām bankām saglabāt elastīgu monetāro politiku, atbalstot ekonomiku un tirgus. Tomēr riski, kas saistīti ar pieaugošu inflāciju un pieaugošām inflācijas prognozēm, pieprasītu izmaiņas monetārajā politikā un strauju procentlikmju paaugstināšanu, kas, savukārt, varētu samazināt izaugsmes tempus.

Procentlikmju paaugstināšana šobrīd ir galvenās akciju tirgus "bailes", un šajā kontekstā vienkārši pieaugoša inflācija būtu pietiekami, lai izraisītu būtisku akciju tirgus lejupslīdi 2019. gadā. Šis arguments tika apskatīts jau 2018. gada februārī, kad algu pieauguma tempi ASV izraisīja strauju lejupslīdi akciju tirgus indeksos.

Tāpēc akciju tirgus lejupslīde 2019. gadā nav garantēta, jo inflācijas riskiem "vēl ir vieta, kur augt", lai rastos būtiski brīdinājuma signāli finanšu tirgos.

Finanšu krīze 2020. gadā?

Kamēr uzmanīgi vērojam inflāciju, Centrālās bankas var veikt piesardzības pasākumus un pārliecināt tirgus, ka monetārā politika varēs atbalstīt ekonomikas izaugsmi, izvairoties no finanšu recesijas 2020. gadā.

2018. gada beigu akciju tirgus lejupslīde un 2020. gada krīzes prognozes ir balstītas uz Centrālo banku spēju efektīvi reaģēt uz pieaugošu inflāciju, neietekmējot ekonomikas izaugsmi. Vismaz sākumā Centrālajām bankām vajadzētu tirgus par to pārliecināt.

Vidējā termiņā un ilgtermiņā atklājās vēl viens inflācijas risks: ASV un Eiropas parāda apjomi, kuri visu laiku sasniedz jaunus kvantitatīvus rekordus, kā arī jaunus rekordus attiecībā pret IKP. Interesanti, ka pirmo reizi kopš eiro radīšanas 1999. gadā, Eiropas parādu vērtspapīru pārdošanas apjomi ir lielāki par pirkšanas apjomiem, kas norāda uz investoru bažām.

Viens no nākamās ekonomiskās krīzes iemesliem varētu būt budžeta krīze (nespēja finansēt budžeta deficītu).

Ko darīt finanšu krīzes gadījumā?

Kā aizsargāt sevi no krīzes finanšu tirgos? Kā finanšu recesiju izmantot savā labā?

Finanšu tirgos krīze ir panikas un baiļu rezultāts, un lejupslīdi akciju tirgos raksturo izteikta izvairīšanās no riska. Mehānismi, kas novēroti īsās tirgus fāzēs, ir aktuāli arī akciju tirgus lejupslīdes laikā.

Šajās fāzēs investori meklē iespējas pārdot savus riskantos aktīvus, lai iegādātos drošākus aktīvus. Tas nozīmē, ka uzsākas atbrīvošanās no riska. Parasti investori vispirms pārdos akcijas un akciju indeksus, lai iegādātos obligācijas un zeltu. Ar Admiral Markets jūs varat tirgot akciju, indeksu, obligāciju un tādu izejvielu kā zelts CFD (cenu starpības līgumus).

Izmantojot tirdzniecības iespējas, ko piedāvā tirgus panikas fāzes, daudzi spekulanti ātri nopelna lielu naudas summu, sekojot riskantu aktīvu pārdošanas un drošu aktīvu pirkšanas principiem. Arī Forex tirgū varam nodalīt augsta ienesīguma (arī augstāka riska) valūtas un drošākas valūtas.

AUD un NZD (augsta ienesīguma valūtas) vērtība parasti samazināsies, kad tirgus dalībnieki vēlas samazināt savus riskus un tādu valūtu kā JPY un CHF vērtība pieaugs. Pretējie tirgus principi ir aktuāli, kad investori jūtas droši un iegādājas riskantākus aktīvus. Paturiet prātā, ka Forex tirgū tieši JPY ir valūta, kas vislabāk "izjūt" risku.

Ekonomiskā krīze un labākā platforma finanšu instrumentu tirdzniecībai - MetaTrader

Labākā platforma, ar kuru veikt darījumus finanšu tirgos, bez šaubām ir MetaTrader. Treideri var izmantot plašu klāstu tirdzniecības stratēģiju, kā arī 8000+ finanšu instrumentus, piemēram, Forex, akciju, kriptovalūtu un izejvielu CFD.

MetaTrader platforma ir ne tikai grafiski viegli uztverama, bet arī ļoti funkcionāla. Admiral Markets piedāvā ekskluzīvu papildinājumu: MetaTrader Supreme Edition, kurā pieejami papildu laika periodi, indikatori, padomnieki (EA) un vēl citas grafiskās funkcijas!

Admiral Markets

Pilnveidojat savas zināšanas

Par Admiral Markets

Admiral Markets investīciju uzņēmumi, kuri darbojas zem Admiral Markets preču zīmes, ir vadošie tiešsaistes finanšu instrumentu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēji un piedāvā Forex, indeksu, izejvielu, akciju, obligāciju un kriptovalūtu CFD tirdzniecības investīciju pakalpojumus.

Šis materiāls nav uzskatāms par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu instrumentu. Tā kā apstākļi laika gaitā var mainīties, šāda tirgus analīze nevar tikt uzskatīta par uzticamu indikatoru šī brīža un nākotnes sniegumam. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus.