76% no Admiral Markets UK Ltd. privātajiem ieguldītājiem savos kontos zaudē naudu, veicot CFD tirdzniecību. CFD ir sarežģīti finanšu instrumenti un tiem ir augsts risks attiecībā uz strauju naudas zaudēšanu sviras finansējuma dēļ. 76% no Admiral Markets UK Ltd. privātajiem ieguldītājiem savos kontos zaudē naudu, veicot CFD tirdzniecību. Jums būtu jāapsver tas, vai izprotat, kā CFD darbojas, un vai jūs varat atļauties uzņemties augsto naudas zaudēšanas risku.

Admiral Markets Group sastāvā ir sekojošas kompānijas:

Admiral Markets Pty Ltd

Regulē Austrālijas vērtspapīru un investīciju komisija (ASIC)
Mājaslapa pieejama tikai angļu valodā
TURPINĀT

Admiral Markets Cyprus Ltd

Regulē Kipras vērtspapīru un biržu komisija (CySEC)
TURPINĀT

Admiral Markets AS

Regulē Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde (EFSA)
Mājaslapa pieejama tikai angļu valodā
TURPINĀT

Admiral Markets UK Ltd

Regulē Lielbritānijas Financial Conduct Authority (FCA)
TURPINĀT
Piezīme: aizverot šo logu neizvēloties kompāniju, jūs piekrītat turpināt ar FCA (Lielbritānija) regulāciju.
Piezīme: aizverot šo logu neizvēloties kompāniju, jūs piekrītat turpināt ar FCA (Lielbritānija) regulāciju.
Uzraudzība CySEC fca

Obligācijas un to veidi

Pastāv vairāku veidu obligācijas, kuras emitē dažādas institūcijas, bet tās visas darbojas pēc viena un tā paša pamatprincipa. Obligāciju emitents ir tas, kurš aizņemas naudu, bet tas, kas tās iegādājas, jeb obligāciju turētājs, ir persona, kas aizdod līdzekļus. Apmaiņā pret šiem līdzekļiem emitents regulāri maksā fiksētus procentus līdz obligāciju dzēšanai, kaut gan mūsdienās pastāv arī obligācijas ar negatīvu ienesīguma likmi.

Gandrīz visas valstis emitē obligācijas. Arī lielākie pasaules uzņēmumi emitē obligācijas, lai finansētu turpmāku biznesa izaugsmi. Obligācijas

Šajā rakstā vairāk par:

  • Kas ir obligācijas?
  • Obligāciju veidi
  • Valsts obligācijas
  • Obligācijas ar negatīvu ienesīgumu
  • Obligāciju reitingi

Kas ir obligācijas?

Obligācijas ir instruments ar fiksētu ienesīguma likmi, kas dažādām iestādēm un institūcijām ļauj finansēt ilgtermiņa investīcijas, izmantojot ārējos resursus. Obligācijas varētu salīdzināt ar parādu. Obligācijas emitenta jeb izdevēja solījums obligācijas turētājam ir - esmu jums parādā (IOU - I owe you). Obligācijas emitents uzņemas parādu un obligācijas turētājs sniedz līdzekļus pret obligāciju.

Obligāciju emitents iegūtos līdzekļus var lietot savu plānu finansēšanai. Emitents obligāciju turētājam regulāri maksā fiksētu procentu likmi līdz obligācijas termiņa beigām, kad tiek atmaksāta sākotnējā obligācijas iegādes summa jeb nominālā vērtība. Mūsdienās eksistē arī obligācijas ar negatīvu ienesīgumu - obligāciju emitents termiņa beigās atmaksā mazāku summu nekā aizņēmās un regulāri procentu maksājumi vienkārši nav.

Arī Latvijas valsts var emitēt obligācijas ar negatīvu ienesīguma likmi un atdot mazāk, nekā aizņēmās. Piemēram, Latvijas 2 gadu obligācijas pašreizējā ienesīguma likme ir -0,11%. Kāpēc investori vispār iegādājas negatīva ienesīguma obligācijas, ja termiņa beigās viņi saņem atpakaļ mazāk? Tālāk rakstā uz to atbildēsim!

Darījums, kad obligācija tiek emitēta, pircējam pazīstams kā primārais tirgus, bet šī ir tikai viena obligāciju tirgus daļa. Pastāv arī sekundārais tirgus, kurā iepriekš emitētas obligācijas tiek tirgotas starp pircējiem un pārdevējiem kā parāda vērtspapīri. Obligāciju tirgus apgrozījums ir krietni lielāks nekā akciju tirgus apgrozījums.

Valstis ir lielākie obligāciju emitenti. Valsts emitē obligācijas, lai ilgtermiņā finansētu savus izdevumus. Nākamie nozīmīgākie parādu vērtspapīru emitenti ir bankas un uzņēmumi. Tālāk sniegsim vairāk informāciju par valdības un uzņēmumu obligācijām.

Obligācijas nav vienīgais parāda vērtspapīrs. Ir arī cita veida parādzīmes, parāda vērtspapīri un uzņēmumu parādzīmes. Obligāciju termiņi parasti ir garāki nekā citiem parāda vērtspapīriem. Pirms apskatām izplatītākos obligāciju veidus, vispirms paskaidrosim svarīgākos terminus, ko izmanto, runājot par obligācijām:

  • nominālā vērtība - naudas summa, kuru emitents ir aizņēmies un par kuru tiek maksāti procenti obligācijas turētājam;
  • termiņš - nosaka, kad nominālā vērtība tiks atmaksāta obligācijas turētājam;
  • kupons - procentu likme, kādu emitents maksā obligācijas turētājam. Parasti šī ir fiksēta summa, bet var būt arī izņēmumi.
  • ienesīgums - procenti, kurus investors varētu saņemt par obligācijām. Šo ir iespējams aprēķināt vairākos veidos, tomēr vienkāršākā metode ir izdalīt gada laikā samaksātos procentus ar obligācijas tirgus cenu;
  • šī brīža tirgus cena - obligāciju cena var mainīties to termiņa laikā, kad tās tiek tirgotas sekundārajā tirgū.

Starp procentu likmēm un obligācijām pastāv savstarpēja saistība. Tā kā par obligācijām tiek veikti regulāri un fiksēti kuponu maksājumi, obligāciju turētājam tās kļūs pievilcīgākas, kad procentu likmes krītas un otrādi - kad procentlikmes pieaug, obligāciju turētājam sava obligācija kļūs ne tik pievilcīga, jo jaunas obligācijas ir ar augstāku ienesīgumu, kā rezultātā obligācijas vērtība sekundārajā tirgū samazināsies. Tāpēc obligāciju cena tirgū var atšķirties no emisijas cenas, kas bieži tiek izmantota vidēja līdz ilga termiņa procentu likmju prognožu veikšanai. Parasti arī konkrētā parāda vērtspapīra cenu ietekmēs emitenta maksātspēja.

Ievadseminārs ar Admiral Markets!

Vēlaties uzzināt vairāk par iespēju nopelnīt finanšu tirgos? Finanšu instrumentu tirdzniecību mēdz asociēt ar ātru peļņu un lielu risku, bet patiesībā viss ir atkarīgs no paša investora darbībām: iespējams nopelnīt gan 1%, gan 100% mēnesī, bet, jo lielāku peļņu investors vēlas gūt, jo lielākus riskus, visticamāk, jāuzņemas. Tāpēc viena no panākumu atslēgām finanšu instrumentu tirdzniecībā ir saprātīgi un objektīvi mērķi, kurus izdodas sasniegt regulāri. Aicinām apmeklēt bezmaksas ievadsemināru, lai ātrā un efektīvā veidā apgūtu tirdzniecības pamatus!

Admiral Markets

Obligāciju veidi

Šajā sadaļā apskatīsim četrus dažādus obligāciju veidus:

  • valsts obligācijas;
  • uzņēmumu obligācijas;
  • pašvaldību obligācijas;
  • pārvalstiskas obligācijas.

Valsts obligācijas

Valsts obligācijas ir valsts parāda veids. Parasti valsts obligācijām ir vidēji vai ilgi termiņi, sākot no pāris gadiem līdz pat vairākiem desmitiem gadu. Tas ir pretēji īstermiņa valsts parādzīmēm, piemēram ASV T-bills. Nozīmīgākajām valstu obligācijām ir ļoti likvīdi nākotnes līgumu (fjūčeru) tirgi, kurus privātpersonām ir vienkārši izmantot tirdzniecībā.

Lielāko valsts obligāciju saraksts:

  • ASV T-bonds - pazīstamas kā garās obligācijas, jo to termiņi ir no 20 līdz 30 gadiem;
  • ASV T-notes - vidēja termiņa ASV parādzīmes, kuru termiņš ir no 2 līdz 10 gadiem;
  • Lielbritānijas Gilts - vidēja un ilga termiņa "gilt" ir Lielbritānijas parāda vērtspapīri;
  • Vācijas obligācijas (bund) - ilgtermiņa Vācijas obligācijas ar termiņu no 8.5 līdz 10.5 gadiem;
  • Vācijas schatz - zināms arī kā īsā obligācija, kuras termiņš ir apmēram 2 gadi;
  • Vācijas BOBL jeb Bundesobligationen - vidēja termiņa Vācijas parādzīmes, kuru termiņš ir no 4.5 līdz 5.5 gadiem;
  • Itālijas BTP - vidēja līdz ilga termiņa Itālijas obligācijas ar termiņu no 3 līdz 30 gadiem.

Likviditāte un riska pakāpe ir atkarīga no konkrētās valsts, tomēr valstu obligācijas parasti ir likvīdas un ar zemu riska pakāpi. Īpaši zema riska obligācijas emitē valstis ar stabilām ekonomikām, piemēram, G7 valstis, bet, neskatoties uz to, vienmēr pastāv zināms risks.

Piemēram, Krievija ir divpadsmitā lielākā ekonomika pasaulē (pēc IMF un Pasaules Bankas datiem 2016. gadā), tomēr 1990. gadu beigās, ekonomikai sabrūkot, tā paziņoja par parādu atmaksas termiņu pagarināšanu.

Kas ir valsts obligācijas?

Valdība vienmēr ir bijusi lielākais parāda emitents. Kad investori pērk valsts obligācijas, tie uz zināmu laiku aizdod naudu valdībai. Apmaiņā investori regulāri saņem procentu maksājumus par piešķirto aizdevumu (ja vien obligāciju ienesīgums nav negatīvs). Obligācijas nominālvērtība nemainās. Valdības izmanto šo naudu, lai finansētu savas darbības, veidojot un attīstot savas valstis. Apvienotajā Karalistē valdības obligācijas sauc "Gilts" vai "Treasury-Gilts".

Parasti Gilts tiek doti nosaukumi, piemēram, "3% Treasury Stock 2020". Tajā ir norādīta kupona likme un atpirkšanas datums. Ja Apvienotās Karalistes valdība vēlas piesaistīt 100 miljonus sterliņu mārciņu, tā var emitēt 1 miljonu Gilts, kuru vērtība ir 100 GBP. To sauc par "Nominālvērtību" vai "At Par". Pieņemsim, ka jūs iegādājaties "3% Treasury Stock 2020" Gilts 1000 GBP vērtībā. Katru gadu jūs saņemsiet 3% vai 30 GBP līdz 2020. gadam, kad jums tiks atmaksāti 1000 GBP. Apvienotās Karalistes Parādu pārvaldības birojs (UK DMO) piedāvā daudz un dažādus Gilts.

Daži piemēri:

  • 0,5% Treasury Gilt 2022
  • 1,5% Treasury Gilt 2028
  • 4% Treasury Gilt 2060

Uzņēmumu obligācijas

Uzņēmumi var piesaistīt līdzekļus divos galvenajos veidos: uzņēmuma akcijas vai obligācijas. Uzņēmuma izmaksu finansēšana, paplašināšanās un apvienošanās parasti ir galvenie iemesli, kāpēc uzņēmums vēlas piesaistīt līdzekļus tieši šādā veidā. Kapitāla palielināšana ir saistīta ar izmaksām - akciju gadījumā uzņēmums atdot daļu balsošanas tiesību un apņemas maksāt dividendes.

Emitējot parāda vērtspapīrus, kompānijai jāmaksā procenti. Uzņēmums var emitēt obligācijas ar plašu termiņa diapazonu, tomēr uzņēmumu obligācijām šis termiņš parasti ir vismaz gads. Īstermiņa parāds tiek saukts arī par uzņēmuma parādzīmi. Uzņēmumu obligāciju sekundārajā tirgū darījumi parasti notiek ārpusbiržas, tomēr ir arī izņēmumi, kad tās tiek tirgotas biržā.

Pašvaldību obligācijas

Pašvaldību obligācijas ir valstu obligāciju paveids. ASV arī mazāka līmeņa pašvaldības un iestādes emitē parāda vērtspapīrus, lai finansētu savus izdevumus. Parāda vērtspapīri, kurus emitē štati, pilsētas, apgabali un dažreiz pat skolas sauc par pašvaldību obligācijām. Pašvaldību obligāciju tirgus vērtība ir vairāki triljoni ASV dolāri. Procenti, kuri uzkrāti no parādzīmēm, parasti tiek atbrīvoti no federālajiem un dažreiz pat štatu nodokļiem ASV.

Pārvalstiskas obligācijas

Pārvalstiskas obligācijas ir ilgtermiņa parādzīme, kas pārsniedz valstu robežas. Šīs obligācijas ir ļoti līdzīgas valsts obligācijām, un parasti ir ar augstu kredītreitingu. Labs piemērs pārvalstiskām obligācijām ir Eiropas Investīciju bankas (ilgtermiņa aizdevējs, kas kopīgi pieder visām Eiropas Savienības dalībvalstīm) emitētās obligācijas.

Obligācijas ar negatīvu ienesīgumu

Centrālo banku monetārās politikas dēļ ir parādījušās arī obligācijas ar negatīvu ienesīgumu. Piemēram, pašreiz (24. oktobrī) vairāku valstu obligācijām ir negatīvas procentu likmes:

  • Vācijas 10 gadu obligāciju procentu likme ir -0,378%
  • Šveices 10 gadu obligāciju procentu likme ir -0,608%
  • Itālijas 2 gadu obligāciju procentu likme ir -0,099%
  • Latvijas 2 gadu obligāciju procentu likme ir -0,110%
  • Pamatojoties uz Bloomberg datiem, šobrīd pasaulē ir aptuveni 17$ triljoni negatīva ienesīguma obligāciju.

Tas nozīmē, ka investori obligāciju termiņa beigās saņem mazāk, nekā bija aizdevuši. Lai gan tas izklausās muļķīgi, jo neviens nevēlas aizdot naudu, lai pēc tam saņemtu atpakaļ mazāk, pastāv vairāk iemesli, kāpēc investori iegādājas obligācijas ar negatīvu ienesīgumu:

  • Centrālās bankas kopš 2008. gada krīzes piekopj ekspansīvu monetāro politiku un veic aktīvu pirkšanas programmas, piemēram, QE (kvantitatīvā mīkstināšana), tādā veidā iepludinot ekonomikā naudu un parasti iegādājoties tieši valstu obligācijas;
  • pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un citām finanšu institūcijām pēc likuma ir jāiegādājas obligācijas - neatkarīgi no to ienesīguma;
  • obligāciju negatīvais ienesīgums atsevišķās valstīs var būt pozitīvāks par bankas depozīta procentu likmi (piemēram, Šveicē un Dānijā lielākām depozītu summām tiek piemērotas negatīvas gada procentu likmes, līdz ar to depozīta termiņa beigās investors saņem mazāk naudu, nekā bija noguldījis);
  • lielākajiem investoriem valsts obligācijas ir drošāks investīciju veids par depozītu bankā, jo banka var bankrotēt un pārtraukt savu darbību;
  • spekulatīva peļņa - ja procentu likmes turpina samazināties, obligāciju vērtība sekundārajā tirgū pieaugs un tās varēs pārdot citiem tirgus dalībniekiem un nopelnīt.

Bet tieši šeit parādās liela problēma… Valsts obligācijas uzskata par vienu no drošākajiem, ja ne pat pašu drošāku investīciju veidu. Tā kā procentu likmes lielai daļai valstu obligāciju ir negatīvas, šis drošākais investīciju veids garantē zaudējumus, ja vien procentu likmes nesamazinās vēl vairāk, jo tādā gadījumā iepriekš nopirkto obligāciju tirgus vērtība pieaugs un investors varēs tās vienkārši pārdot un gūt peļņu.

Šāda veida investīciju aktivitāti parasti sauc par spekulāciju, bet normālos ekonomikas apstākļos valsts obligāciju iegādei nevajadzētu līdzināties spekulācijai. Negatīvas obligāciju ienesīguma likmes norāda uz ekstrēmu monetāro politiku no Centrālo banku puses, kas visu laiku cenšas mākslīgi atdzīvināt ekonomiku un nepieļaut krīzi. Nevienā ekonomikas teorijā nekad nav pieminētas negatīvas procentu likmes, bet Centrālajām bankām tā bija/ir vienīgā iespēja, kā turpināt "pūst burbuli" un pēc iespējas ilgāk novilkt ekonomisko recesiju.

Kā parasti cilvēki var nopelnīt negatīva ienesīguma obligāciju tirgū?

Sāksim ar to, kāpēc procentu likmes varētu samazināties vēl vairāk:

  1. Ekonomiskās krīzes laikā, lai stimulētu ekonomiku, Centrālās bankas procentu likmes parasti samazina par aptuveni 4%. Piemēram, ASV šobrīd ir visilgākais ekonomiskās izaugsmes periods vēsturē, un ekonomiskā recesija ASV var iespaidot visu pasauli.
  2. Lai gan pagaidām ekonomiskā izaugsme tikai palēninās, Centrālās bankas jau ir sākušas samazināt procentu likmes. Ekonomiskie dati liecina, ka ekonomiskā situācija drīzumā neuzlabosies un Centrālās bankas būs spiestas samazināt procentu likmes vēl vairāk.
  3. Procentu likmes stāvēt uz vietas nevar, jo ekonomika ir svārstīga un kapitālismā mainīgas procentu likmes ir normāla parādība, savukārt paaugstināt procentu likmes Centrālās bankas nevar atļauties, jo tas, ņemot vērā milzīgos parāda apjomus gan valstīm, gan uzņēmumiem, izraisītu ekonomisko krīzi vēl ātrāk.

Tātad procentu likmes, visdrīzāk, nākotnē kļūs vēl zemākas un obligācijas, kuras investori iegādājas šodien, kļūs tikai vērtīgākas. Admiral Markets piedāvā tirgot obligāciju CFD - varat gūt peļņu no obligāciju cenas augšupejas, ja domājat, ka procentu likmes samazināsies, vai arī gūt peļņu no obligāciju cenas lejupslīdes, ja domājat, ka procentu likmes pieaugs. Piedāvajam divus obligāciju CFD instrumentus:

  • #USTNote - ASV 10 gadu obligācijas fjūčera CFD
  • #Bund - Vācijas obligāciju fjūčera CFD

Valsts obligāciju tirdzniecības priekšrocības

Saistība ar procentu likmēm un vēl citi faktori padara valsts obligācijas par lielisku finanšu instrumentu. Tirdzniecība ar valsts obligācijām piedāvā vairāk priekšrocību, nekā vienkārši to turēšana.

  • Īstermiņa tirdzniecība: pretēji obligāciju turēšanai, līdz tās sasniedz atmaksas termiņu, tirdzniecība ļaus jums spekulēt uz obligāciju cenas izmaiņām īstermiņa vai vidēja termiņa periodā.
  • Kredītpleca priekšrocība: neieguldiet pilnu pozīcijas vērtību. Tā vietā izmantojiet kredītplecu, lai palielinātu savu peļņu. Tomēr paturiet prātā, ka kredītplecs var palielināt arī jūsu zaudējums.
  • Darījumu iespēja augšupejošos un lejupslīdošos tirgos: ar CFD jūs varat spekulēt ar valsts obligācijām, izmantojot gan cenas kāpumu, gan kritumu. Ja obligāciju cena kristos, ieguldījums valsts obligācijās nestu tikai zaudējumus, taču, tirgojot valsts obligāciju CFD, cenas lejupslīdes gadījumā iespējams gūt peļņu.

MetaTrader - Supreme Edition

Admiral Markets piedāvā uzlabotu MetaTrader versiju, kas iekļauj vairākus jaunus indikatorus un arī padomniekus (EA). Piemēram:

  • korelāciju matrica - salīdziniet dažādu FX pāru un arī citu aktīvu savstarpējo korelāciju dažādos laika periodos;
  • Mini Terminal - atveriet darījumus ar automātiski iestatītu stop loss un take profit;
  • Renko grafiki - atklājiet jaunu grafiku veidu, kura visas "sveces" sastāv no specifiska punktu skaita.

Admiral Markets

Kas ir Gilts obligācijas?

Apvienotās Karalistes valsts obligācijas sauc par Gilts. Tie ir parāda vērtspapīri, kas nozīmē, ka tie ir parāda instrumenti ar noteiktu vērtību, procentu likmi un termiņu. Tos emitē UK DMO Viņas Majestātes Karalienes kases vārdā. Agrākos laikos šie papīra sertifikāti bija ar apzeltītām malām (gilt - apzeltīts), līdz ar to arī radās šāds nosaukums. Ir daudz dažādu Gilts veidu, piemēram, ar indeksu saistīti, ar dubultu datumu un vēl citi, un dažus no tiem mēs sīkāk aplūkosim tālāk šajā rakstā. Parasti tiem visiem būs vairākas kopīgas iezīmes:

  • Nominālā vērtība: parāda summa, ko valdība ir uzņēmusies un par kuru viņa maksās procentus.
  • Kupona likme: procentu likme, ko valdība maksā obligāciju turētājam, pamatojoties uz obligāciju ienesīgumu. Šīs kupona likmes ir atšķirīgas. Piemēram, Apvienotās Karalistes valdības 2 gadu obligāciju procentu likme (UK Gilt 2 Year Yield) ir 0.55% (2019. gada 22. oktobris), savukārt 10 gadu obligāciju kupona likme ir 0.73%. Kuponu likmi nosaka pēc ilguma līdz dzēšanas termiņa beigām. Citiem vārdiem sakot, jo ilgāks termiņš, jo lielāka kupona likme.
  • Ienesīgums: gada procentu likme, kas dalīta ar obligācijas pašreizējo tirgus cenu. Tā ir peļņas likme, ko jūs varētu saņemt, ieguldot obligācijā. Ir dažāda veida ienesīguma aprēķini.
  • Dzēšanas termiņš: obligāciju dzēšanas termiņš ir diena, kad tiks atmaksāta summa, ko aizdevāt valdībai.
  • Pašreizējā tirgus cena: obligācijas tiek tirgotas arī sekundārajā tirgū un to cenām ir apgrieztas attiecības ar procentu likmēm. Tā kā par tām regulāri izmaksā noteiktu naudas summu, tas nozīmē, ka zemākas procentu likmes padara tās pievilcīgākas.

Pieņemsim, ka jūs esat iegādājaties "4.75% Treasury Stock 2017" Gilts 1000 GBP vērtībā. Tagad pieņemsim, ka nākotnē procentu likme samazināsies līdz 3%(no iepriekš minētajiem 4,75%). Šajā brīdi 4,75% atdeve būs ļoti pievilcīga. Gilts cena palielināsies, un kļūs daudz augstāka par nominālvērtību 1000 GBP. No otras puses, ja nākotnē procentu likme palielināsies, piemēram, līdz 7%, kupona likme 4,75% vairs nebūs tik pievilcīga, un tad Gilts cena samazināsies zem 1000 GBP līmeņa.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras sniedz vērtējumus par obligācijām atkarībā no tā, cik ienesīgs ir viņu tirgus. AAA parasti ir augstākais reitings, bet BBB vai augstākas ir ieguldījuma pakāpes obligācijas (investment grade bonds). Ja obligācijas ir novērtētas BB vai zemāk, tad tās ir augsta ienesīguma, bet attiecīgi arī augstāka riska obligācijas (junk bonds). Dažādas reitinga aģentūras seko dažādām sistēmām, novērtējot obligācijas. Ir lietderīgi zināt, vai reitingu aģentūra uzskata konkrēto obligāciju par ieguldījuma vai zemākas pakāpes obligāciju. Ja obligācijai tiek piešķirta ieguldījumu pakāpe, tas nozīmē, ka tai ir mazs saistību neizpildes risks. S&P kredītreitingus augstas kvalitātes obligācijām apzīmē ar AAA, AA+, AA un AA-. Obligācijām ar tik augstiem reitingiem ir vislielākas aizdevuma atmaksas garantijas.

Lielbritānijas Gilts obligāciju veidi

Apvienotās Karalistes tirgū ir vairāki Gilts veidi.

Vienkāršie Gilts ir visizplatītākie. Tās ir nominālas obligācijas, kas ik pēc sešiem mēnešiem maksā fiksētu kupona likmi. Tām ir standarta termiņi, piemēram, 5, 10 un 30 gadi no izlaišanas dienas. Termiņa beigās ieguldītājam tiek izmaksāta pamatsumma un galīgā kupona summa.

Ar indeksu saistītie Gilts: šīs obligācijas nodrošina aizsardzību pret inflāciju. Pamatsummas maksājumi un aizņēmuma likmes ir saistītas ar inflācijas līmeņa izmaiņām. Kupona likmes koriģē atbilstoši izmaiņām Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības cenu indeksā. Kupona maksājumi tiek veikti reizi sešos mēnešos, un termiņa beigās pamatsumma tiek atmaksāta.

Dubultā datuma Gilts: agrāk Apvienotās Karalistes valdība emitēja daudz dubultā datuma obligācijas, kuru dzēšanas termiņš bija valdības izvēlē. Pēdējais atlikušais šādu obligāciju krājums tika dzēsts 2013. gada decembrī.

Kā ieguldīt Lielbritānijas valsts obligācijās?

Kā iepriekš apspriedām, valsts obligācijas ir piesaistītas valsts procentu likmēm. Labs veids, kā ierobežot procentu likmju risku, ir tirgot obligāciju nākotnes līgumus CFD, jo CFD ļauj atvērt pozīciju jebkurā virzienā. Ja cenas pieaug, jūs varat izvēlēties atvērt vai saglabāt garās pozīcijas. Samazinoties cenām, jūs varat izvēlēties paturēt esošās vai atvērt jaunas īsās pozīcijas.

Jums būs arī iespēja sekot nelielām cenu izmaiņām, kā arī varēsiet ātri atbrīvot kapitālu citām investīciju iespējām. Nav nepieciešams gaidīt, kamēr obligācijai pienāk dzēšanas termiņš, ja redzat procentu likmju svārstības jums nevēlamā virzienā. Ja vēlaties iegādāties Lielbritānijas valsts obligācijas, jāpievērš uzmanība dažiem faktoriem, piemēram:

  • Inflācijas līmenis: sekojiet līdzi Lielbritānijas inflācijas līmenim. Obligācijas dod fiksētu ienākumu, un inflācija nemaina šo summu, bet pieaugoša inflācija naudu vienkārši padara nevērtīgāku. Turklāt pieaugošās obligāciju cenas samazina ienesīgumu un otrādi.
  • Procentu likmes: kupona likmēm jābūt augstākām, lai mudinātu cilvēkus ieguldīt. Ja procentu likmes ir augstākas, valsts obligāciju vērtība samazinās.
  • Kvantitatīvā mīkstināšana (QE): Apvienotā Karaliste kopš 2009. gada realizē kvantitatīvas mīkstināšanas monetāro politiku, padarot UK Gilts par pievilcīgu ieguldījumu iespēju ārvalstu investoriem.
  • Recesija: obligāciju cena aug recesijas laikā, kad procentu likmes samazinās. Fiksētās kupona likmes kļūst vērtīgākas potenciālās deflācijas gadījumos.

Labs veids, kā sekot šiem skaitļiem, pirms pieņemt lēmumus par investīcijām, ir ekonomikas notikumu kalendārs. Šādi rīki ir pieejami arī ar MetaTrader Supreme Edition tirdzniecības platformā. Šī tirdzniecības platforma ļauj viegli tirgot obligāciju nākotnes darījumu CFD un Forex tirgū. Jūs varat arī atvērt Demo tirdzniecības kontu, lai uzsāktu tirdzniecību ar virtuālu naudu bezriska vidē un izmēģināt savas stratēģijas, pirms uzsākat tirdzniecību reālajos tirgos.

Ar obligācijām saistītie riski

Obligācijas ir drošā patvēruma (safe-haven) aktīvs. Tas nodrošina lielākus ienākumus, salīdzinot ar ietaupījumiem (vismaz normālos ekonomikas apstākļos, kad procentu likmes nav negatīvas), un procentu likmju lejupslīdes laikā tie parasti ir mazāk svārstīgi nekā Forex un akciju tirgi. Liels pieprasījums pēc obligācijām atspoguļo investoru tiekšanos pēc drošības. Tomēr ar obligācijam ir saistīti arī vairāki riski, piemēram:

  • Tirgus risks: attiecas uz procentu likmju un inflācijas svārstībām. Investori ir piesardzīgi pret pieaugošo inflāciju, jo obligāciju likmes turpmākajos gados varētu atpalikt no pieaugošajām cenām. Šādiem apstākļiem ir piemērotas ar indeksu saistītas obligācijas, kas aizsargā investorus, saistot gan procentu maksājumus, gan termiņa beigu maksājumus ar patēriņa cenu indeksu.
  • Kredītrisks: viens no retajiem gadījumiem, kad valdība izvēlas neizpildīt valsts kredītsaistības, pieņemot lēmumu neradīt papildu valūtu.
  • Likviditātes risks: mazāks pieprasījums pēc obligācijām padara to grūti pārdodamu.

Neatkarīgi no tā, kādu ieguldījumu instrumentu jūs izvēlaties, atcerieties, ka zināšanas un tirgus analīze veicina pareizāku tirdzniecības lēmumu pieņemšanu. Pirms ieguldījumu veikšanas obligāti nepieciešams izveidot arī atbilstošu risku pārvaldības sistēmu. Forex Demo konts ir viens no labākajiem rīkiem treidera izaugsmē.

Obligāciju Reitingi

Mēs noskaidrojām, ka obligāciju turētājs izsniedz naudas aizdevumu obligāciju emitentam. Kad runa ir par naudas aizdevumiem, tad viena no galvenajām lietām ir noskaidrot aizņēmēja uzticamību. Šim mērķim tiek lietoti obligāciju reitingi. Tādas kompānijas kā Moody's un Standard&Poors sniedz informāciju, kas investoriem palīdz izprast, cik uzticams ir obligāciju emitents.

Augstākais reitings ir AAA. Obligācijas, kuras ir novērtētas ar BBB vai augstāk ir uzskatāmas par tādām, kurās var investēt. Tās, kuras novērtētas zemāk par BB, ir ar augstu ienesīgumu, bet arī augstu riska pakāpi (junk bonds). Šis faktors samazina vērtspapīra pievilcību, tāpēc arī emitenti ir spiesti piedāvāt paaugstināt ienesīguma likmi.

Obligāciju tirdzniecība

Kā jau iepriekš minējām, obligāciju vērtība ir cieši saistīta ar procentu likmēm. Tas obligāciju nākotnes līgumus (fjūčerus) padara par pievilcīgu tirdzniecības instrumentu, ja varat veikt prognozes par Centrālo Banku procentu likmēm, vai arī, ja vēlaties pasargāt savu investīciju portfeli no riskiem, kas saistīti ar procentu likmēm.

Admiral Markets piedāvā CFD tirdzniecību ar Vācijas obligāciju nākotnes līgumiem un desmitgadīgajiem ASV T-note nākotnes līgumiem. Tāpat kā valūtu cenas, arī obligāciju cenas var veikt būtiskas kustības pēc ekonomisko ziņu vai datu publikācijām, tāpēc iesakām izmantot ekonomiskā kalendāra funkciju MT5SE papildprogrammā!

Admiral Markets

Pilnveidojat savas zināšanas

Par Admiral Markets

Admiral Markets investīciju uzņēmumi, kuri darbojas zem Admiral Markets preču zīmes, ir vadošie tiešsaistes finanšu instrumentu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēji un piedāvā Forex, indeksu, izejvielu, akciju, obligāciju un kriptovalūtu CFD tirdzniecības investīciju pakalpojumus.

Šis materiāls nav uzskatāms par personīgu piedāvājumu, ieteikumu vai aicinājumu pirkt vai pārdot jebkuru finanšu instrumentu. Tā kā apstākļi laika gaitā var mainīties, šāda tirgus analīze nevar tikt uzskatīta par uzticamu indikatoru šī brīža un nākotnes sniegumam. Pirms investīciju lēmumu pieņemšanas, aicinām konsultēties ar neatkarīgu finanšu padomnieku, lai pārliecinātos, ka izprotat saistītos riskus.